Meteņi Vecumniekos 2017

Iveta Grantiņa

Latviešu gadskārtā pēc seno laiku kalendāra Meteņus svin starp ziemas un pavasara saulgriežiem. Šo dienu sauc arī par Miesmeti, Pīrāgdienu, Vastlāvi, Aizgavēņiem. Meteņdienā nedrīkst strādāt – tad kurmji izcilā sakņu dārzu.

Šo pēdējo ticējumu Vecumniekos ievēro kā galveno, jo 25. februārī tika svinēti Meteņi. Diena iesākās ar jauku, spožu sauli, solot pavasara tuvošanos. Šķiet, ka ziema nevēlējās atdot savu vietu, jo lēnām vējš sapūta tumšākus mākoņus, kuri atnesa kārtīgas brāzmas ar sniegu. Laika apstākļi tomēr nenobiedēja daudzus, kuri pulcējās Vecumnieku centrā Meteņdienas gājienam. Arī no Stelpes bija ieradies pulciņš Meteņdienas svinētāju. Ģērbušies maskās un iejutušies tēlos, visi devās gājienā uz svinēšanas vietu Vecumnieku ezera krastā. Tur notika dažādas izdarības, kā jau Meteņos pienākas.

Ciemos braukšana Meteņos simbolizē linu un lopu labu padošanos nākamajā vasarā, tāpēc vārds tika dots tāliem viesiem no Čehijas, kuri rādīja savu māku un iesaistīja arī vietējos ļaudis svinēšanas izdarībās. Savu prasmi rādīja arī folkloras kopas no Ogres, Madonas, Lietuvas un Bārbeles.

Galvenie budēļi ir vīri, kurus rotāja steberes un niedru cepures ar sarkaniem dzīpariem. Tie visi sagāja kopējā aplī un veica īpašu rituālu. Vēl varēja vērot un piedalīties naglu dzīšanā bluķī, spēkošanās sacensībās, kurās piedalījās gan vīri, gan sievas.

Meteņdienā raksturīga ir saimnieces deja, kuras nozīme – veicināt auglību. To šoreiz izpildīja visas sanākušās čigānietes.

Jautra rotaļa Meteņdienā ir Meteņa dzīšana jeb Meteņa mīziens. Meteņa dzinējs senos laikos uzrāpās rijas augšā, no kurienes zemē meta pīrāgus, bet pēc tam sāka ‘’ čurāt” – lēja ūdeni. Vajagot ļauties Meteņa mīzienam, tad vasarā nekožot odi un mušas. Vecumniekos Metenis bija uzkāpis priedē un zemē meta konfektes, bet tam sākot “čurāt”, lasītāju pūlis mazliet pajuka, taču kārdinājums pēc konfektēm tomēr bija lielāks.

Laika apstākļi kļuva arvien šerpāki, tad pienāca laiks dedzināt Meteņa bumbas un laist tās no kalna – lai sadeg un aiziet viss sliktais, kas sakrājies pa ziemu.

Izdarības ezermalā beidzās ar Meteņdienas putraimu biezputras ēšanu, kas labi sasildīja visus nosalušos.

Meteņa vakarā kārtīgi jāizdancojas. Arī šī tradīcija tika ievērota, jo svinētāji devās uz tautas namu, kur notika danči Lietuvas viesu mūzikas pavadībā.