Skolas jubileja

Autore Žanna Zālīte. Raksts, kurš bija ievietots laikrakstā “Bauskas Dzīve”.

«Piepogā» sabiedrības dvēseli
Stelpē svin skolas jubileju un stāda ceriņu dārzu

Vecumnieku novada Stelpes pamatskolu 2. jūnijā apmeklēja kupls pulks salidojuma dalībnieku – vairāk nekā pusotrs simts absolventu, ap divdesmit kādreizējo darbinieku un viesi.
Atzīmējot izglītības iestādes 80 gadu jubileju, tika aizsākta svētīga tradīcija – ceriņu dārza stādīšana pļaviņā pie skolas. Dabas rota, kas pavasaros gaisīgi ziedēs un saldi reibinās, papildinās sakopto apkārtni un arhitektoniski skaisto skolas ēku, kas iekļauta Eiropas vēstures un kultūras mantojuma sarakstā.
Šopavasar divus ceriņkrūmus jau iestādīja 9. klases skolēni, svētkos audze tika papildināta ar astoņiem kociņiem – pa vienam uz skolas katru gadu desmitu. Muzicējot Bārbeles pagasta lauku kapelai «Savējie», zīmīgajā nodarbē iesaistījās dažādu paaudžu absolventi. Viņi svarīgo brīdi tvēra caur fotoobjektīva aci un centās ielāgot, kurš ir pašu stādītais ceriņš. «Piektais no skolas puses – tas ir mūsējais!» savu kociņu «iezīmēja» 1958. – 1968. gada absolventi. Košumkrūmu iestādīja arī klasesbiedrenes Ilga Margēviča no Vecumniekiem un Māra Bula no Ķekavas. Viņas Stelpes skolu beigušas 1967. gadā.
Dāvanu skolai – vēl vienu ceriņu – pasniedza Stelpes pagasta pārvaldes vadītājs Ingars Štelfs. Viņš vēlēja kopt, mīlēt un lolot jaunos kociņus, lai pēc gadiem Stelpes ceriņu dārzs būtu ne mazāk krāšņs kā ekskursantu apbrīnotais Dobeles pievārtē. Krūmu iestādīja I. Štelfs, novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Guntars Veismanis un skolas direktore Dagmāra Venclova.
«Braucot citreiz ciemos, zināsit, ko dāvināt – ceriņus vai jasmīnus. Pēc gadiem, kad krūmi sakuplos un ziedēs, būs jauki te pabūt un papriecāties par pašu stādītajiem kokiem, savukārt mēs glabāsim atmiņas par dāvinātājiem,» nākotnes vīziju uzbur D. Venclova. Viņa pateicās stelpietim, skolas absolventam un darbiniekam Andrejam Rūtiņam-Rūtenbergam, kurš ar savu tehniku lauku apstrādāja, lai tas pārtaptu par ceriņdārza veidošanai piemērotu dabas stūrīti.
Pirms došanās uz brīvdabas estrādi absolventi izstaigāja skolas apkārtni, piedzīvoja neviltotu prieku, sastopot klasesbiedrus. «Es tevi neesmu redzējusi vismaz 30 gadu!», «Nepazini mani?!», «Kā tie gadi aizskrējuši… Nāc, lai tevi sabučoju!» – ik pa brīdim atskanēja šādi un līdzīgi sajūsmas pilni izsaucieni.
Iepriekšējais salidojums Stelpē notika pirms pieciem gadiem, 2013. gadā. «Kopš esmu direktore, šī ir ceturtā reize, kad svinam skolas jubileju – svētki rīkoti, atzīmējot 65., 70. un 75. gadskārtu. Pirms tam plašāka kopā sanākšana bija 1989. gada 20. maijā, kad atzīmēta skolas 50. dzimšanas diena,» «Bauskas Dzīvei» atklāj D. Venclova.
Svētku koncerts «Skolas zvana stāsts» tapa pēc skolotājas Lilitas Berliņas un D. Venclovas veidota scenārija. Par deju repertuāru gādāja Lāsma Skābuliņa, bet dziesmu izvēle bija Ineses Freibergas un Ivetas Grantiņas ziņā.
Dzidri ieskandinot katru gadu desmitu, programmas vadītāji, absolventi Evija Lapsiņa un Oļegs Gončarovs atgādināja skolai zīmīgākos vēstures faktus, stāstīja par tradīcijām un piedzīvoto laika griežos. Notikumus sasaistīja skolēnu un pagasta amatiermākslas kolektīvu – sieviešu vokālā ansambļa «Nianse», deju kolektīvu «Roga» un «Stelpe» – priekšnesumi.
Pēc koncerta apmeklētājus emocionāli uzrunāja D. Venclova, solot publiku ilgi neaizkavēt, jo «zinu, ka katram ir kāds vecs draugs, mīlestība, skolasbiedrs, paziņa, ar kuru šovakar noteikti jāsatiekas un jāaprunājas».
«Pirms daudziem gadiem, kad devāties prom no šīs skolas, jūs savā ceļasomā ielikāt kādu sapni. Ir pienācis īstais brīdis to izstāstīt – vai cerētais sasniegts un sapnis piepildījies. Jums šodien ir iespēja atklāt savu stāstu. Klašu telpās gaida atmiņu burtnīcas, ko pierakstīt pilnas ar uzdāvinātajām pildspalvām, lai nākamajā reizē vairs nebūtu jāpārcilā vecā zvana atmiņas; skola glabātu jūsu uzticētos sapņus un piedzīvotos notikumus,» sacīja direktore.
Noslēgumā viņa aicināja iznākt publikas priekšā gan skolotājus, gan saimniecisko personālu – visus čaklos un rosīgos ļaudis, lai katram personīgi pateiktos par ieguldījumu izglītības iestādes darba nodrošināšanā. Klātesošajiem uzgavilējot, viņa teica paldies arī bērnu vecākiem, absolventiem un visiem, kuri sniedz atbalstu.
Skolas saimi sveica 2008. gada izlaiduma jaunieši, kuri bijuši «superīga klase», jo deviņu gadu laikā viņus audzinājušas piecas skolotājas: Baiba Barkāne, Ruta Grīnvalde, Līga Šķiliņa, Rita Urtāne un Vija Beļūna.
Sirsnīgu apsveikumu bija sagatavojusi Gunta Ķikure no Bauskas novada, kura skolu absolvējusi pirms 50 gadiem un kādu laiku Stelpē strādājusi arī par skolotāju. Viņa, izjūtas ievijot dziesmā, neslēpa, ka «gribas kā senāk vēl bērnu dienu zemē būt…».
Koncerta izskaņā klātesošie kopīgi izpildīja dziesmu «Mēs vēl tiksimies», nofotografējās un pa sakopto aleju devās atpakaļ uz skolu, lai turpinātu priecāties par satikšanos, dalītos atmiņu mirkļos un izdancotos ballē kopā ar duetu «Uzmini nu!».
Uz salidojumu bija atbraukuši klasesbiedri, 1964. gada absolventi Arkādijs Makruzovs no Jelgavas un Juris Straujais no Bauskas novada Dāviņu pagasta Lambārtes. J. Straujais, rosināts atsaukt atmiņā kādu delverību, atcerējās, kā abi ar Arkādiju ziemā «aizlaidušies» pa otrā stāva logu. Bērniem bijis atvēlēts noteikts laiks mājasdarbu izpildei, bet puiši ar uzdoto bija tikuši galā ātrāk un velti negribējuši uzkavēties. No viņu klases uz skolas jubileju bija ieradušās arī divas «meitenes» – māsas Ludmila Linge un Olga Onzule.
Skolotāja Aloida Baķe no Vecumniekiem Stelpes skolēniem mācījusi vēsturi no 2011. līdz 2014. gadam. Viņa uzsver, ka jubilejas bukletam piemeklētās dzejas rindas par dvēseles piepogāšanu un sirdsuguntiņu nav izraudzītas nejauši. Tās trāpīgi apzīmē izglītības iestādei raksturīgo vidi.
«Stelpes skola ir būvēta mīlestībā pret saviem cilvēkiem – lai tie izglītojas, attīstās un kļūst savai valstij noderīgi. Ēka celta ar Kārļa Ulmaņa un Raiņa
svētību. Man ir liels prieks, ka novadā vienīgā pamatskola ir saglabājusies un spēj nodrošināt gan labu izglītības līmeni, gan daudzveidīgas ārpusstundu aktivitātes. Skola ir pagasta vienīgais kultūras centrs, kura pastāvēšanu nodrošina saimnieciskā personāla, pedagogu, direktores un skolēnu kopdarbs,» teic A. Baķe. Viņa neslēpj, ka kolektīvā bijis viegli strādāt, jo tur valda ģimeniskums, cilvēciska cieņa, labestība citam pret citu un sirds siltums. Tās ir stelpiešu lielākās vērtības. «Lai šo «pogu» izdodas noturēt spodru vēl ilgi, jo, kur likvidē skolu, tur vairs nav arī vietas, kur «piepogāt» sabiedrības dvēseli,» ir pārliecināta skolotāja.
FOTO – ŽANNA ZĀLĪTE
UZZIŅAI
# Stelpes 6-klasīgo pamatskolu atklāj 1938. gada 25. septembrī. Mācības uzsāk 108 bērni, tostarp 1. klasē – 24. Skolas pārzinis ir Andrejs Spudiņš, strādā četri skolotāji. 1941. gadā A. Spudiņu izsūta uz Sibīriju un viņš dzimtenē vairs neatgriežas.
# 50. gados skolā ir septiņas klases, mācās 150 bērnu. Par direktori strādā Anna Vaivade.
# Voldemārs Dombrovskis skolu vada 60. gados. Tajā laikā audzēkņu skaits sasniedz rekordu – 188.
# No 1975. līdz 1993. gadam skolas direktors ir Mārtiņš Rūgums.
# Kopš 1994. gada par izglītības iestādes direktori strādā Dagmāra Venclova. 2017./2018. mācību gadā pirmsskolas un vispārējās pamatizglītības programmu apgūst 72 bērni, t. sk. no 1. līdz 9. klasei mācās 52 skolēni.
Avots: Stelpes pamatskola.